26. novembrī notika vebinārs "Pieaugušo iesaiste izglītībā: grūtības un risinājumi", kurā
vairāki runātāji uzsvēra izaicinājumus pieaugušo iesaistē mūžizglītībā, kā arī dalījās pieredzē ar iespējamiem risinājumiem.
Linards Deidulis (Valsts izglītības attīstības aģentūra - VIAA) prezentēja projekta “PartnerUP” mērķus un rezultātus - iesaistīt dažādas ieinteresētās puses pieaugušo prasmju pilnveides ceļu īstenošanā, veicinot sadarbību starp organizācijām, pašvaldībām un sabiedrību. Projekta mērķis ir ne tikai izglītot pieaugušos, bet arī radīt mehānismus, lai atvieglotu piekļuvi mācību iespējām un motivētu mērķa grupas. Aicinām ieskatīties projekta mājas lapā un iepazīties ar projekta rezultātiem https://partnerup-project.eu/lv/about/.
Elīna Purmale-Baumane un Zanda Rutkovska (VIAA) iepazīstināja ar VIAA pieredzi nodarbināto iesaistē pieaugušo izglītībā. VIAA īstenotā ESF projekta ietvaros laikā no 2017. līdz 2023. gadam vairāk nekā 76 000 cilvēku ir uzlabojuši profesionālās kompetences. Galvenie secinājumi:
Gados jaunāki nodarbinātie ar augstāku izglītību aktīvāk izmanto mācību iespējas.
Vecākās paaudzes un zemu izglītotu cilvēku iesaistīšana paliek izaicinājums.
Tiek plānots palielināt karjeras konsultāciju pieejamību un izveidot individuālu mācību kontu sistēmu, lai uzlabotu iesaisti un izglītības kvalitāti.
Par Kritisko domāšanu pieaugušo izglītībā un Erasmus+ projekta "MIND" secinājumiem pastāstīja Sarmīte Pīlāte (LPIA). Kritiskā domāšana ir būtiska prasme, taču tās klātbūtne pieaugušo izglītības programmās Latvijā ir ierobežota. Pētījumā secināts:
No 195 izpētītajām neformālās izglītības programmām tikai 19 skar kritisko domāšanu.
Nepietiekama metodoloģijas definēšana programmās apgrūtina šīs prasmes attīstības novērtēšanu.
Pieaugušo izglītības likuma trūkums tiek kompensēts ar citiem aktiem un ieteikumiem.
Projekta ietvaros tiek izstrādāts modelis un metodika, lai kritisko domāšanu integrētu plašāk pieaugušo izglītībā. Plašāk par projektu MIND https://www.laea.lv/projekti/projekts-kritiskas-domasanas/.
Lai veicinātu kritiskās domāšanas attīstību un uzlabotu pieaugušo izglītības efektivitāti, nepieciešams veikt koordinētus pasākumus vairākās nozarēs. Pirmkārt, valsts mērogā jāizstrādā vadlīnijas, kas paredz kritiskās domāšanas iekļaušanu neformālās izglītības saturā. Šobrīd tā tiek pieminēta tikai atsevišķos politikas dokumentos, un tās pielietojums pieaugušo izglītībā ir fragmentēts. Lai risinātu šo problēmu, ir būtiski izstrādāt praktiskus un interaktīvus mācību materiālus, kas palīdzētu attīstīt tādas prasmes kā argumentācija, analīze un problēmu risināšana. Vienlaikus nepieciešams veidot kursus, kas sasaista kritisko domāšanu ar aktuālām tēmām, piemēram, digitālo pratību, drošību internetā un dezinformācijas atpazīšanu.
Pieaugušo izglītības attīstībai vairumā pašvaldību pastāv dažādi izaicinājumi. Zema iesaiste maz izglītoto un vecāka gadagājuma iedzīvotāju grupās ir viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaras pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori un izglītotāji savā ikdienas darbā.
Dr.paed. Ingrīda Muraškovska (Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība - LPIA) iezīmēja grūtības pieaugušo ar zemām pamatprasmēm iesaistei izglītībā. Šīs grupas bieži ir vismazāk motivētas un sastopas ar lielākiem praktiskajiem šķēršļiem, piemēram nokļūšanu līdz mācību vietai vai tehnoloģiju un digitālo prasmju trūkumu, lai izmantotu mācībām attālināti. Kā arī līdz attālākiem lauku reģioniem nenonāk pietiekams finansējums vai atbalsts, kas var kavēt mācību programmu pieejamību un minētās mērķgrupas iesaisti mūžizglītībā.
Lai efektīvi iesaistītu zemu izglītotos pieaugušos, būtiska ir personalizēta un sociāli atbalstoša pieeja. Individuālas metodes, piemēram, karjeras konsultācijas, var palīdzēt atrast piemērotas mācību iespējas. Līdz šim arī Grobiņas Pieaugušo izglītības cents ir piedāvājis konsultācijas, kas ir palīdzējis atrisināt dažādus šķēršļus, lai nonāktu pie vajadzīgajām prasmēm vai nepieciešamajiem kursiem.
Vienlaikus praktisko šķēršļu mazināšanai ir svarīgi nodrošināt bērnu aprūpi, transporta kompensācijas un elastīgus mācību grafikus.
Liela nozīme ir arī kopienas iesaistei – vietējām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām jāveido cieša sadarbība, lai uzrunātu mērķa grupas vietējā līmenī. Sociālie projekti, kopīgas aktivitātes un pozitīvi piemēri var mazināt sākotnējo pretestību mācībām un motivēt cilvēkus iesaistīties izglītībā. Manuprāt, izšķiroša ir vietējās lēmējvaras izpratne un attieksme par pieaugušo izglītības jautājumiem un saistību ar sociālekonomisko attīstību.
Savukārt, lai motivētu mācīties nodarbinātos, nepieciešams veidot mērķtiecīgas komunikācijas kampaņas, izmantojot gan digitālos, gan tradicionālos medijus. Šajās kampaņās īpaši jāuzsver mācību ieguvumi, piemēram, darba stabilitāte, atalgojuma pieaugums un karjeras izaugsmes iespējas. Tāpat būtiski ir piedāvāt elastīgus mācību risinājumus, tostarp vakara kursus, tiešsaistes nodarbības un modulāras mācību formas, kas pielāgotas nodarbināto vajadzībām. Papildus tam jānodrošina prasmju pārbaudes iespējas, lai atzītu neformālās un darba gaitā iegūtās zināšanas un samazinātu nepieciešamo mācību apjomu. Šobrīd prasmju pārbaude un kvalifikācijas apstiprināšana notiek atsevišķās profesijās un to var izdarīt vēršoties pie konkrētās izglītības iestādes. Tas ir maksas pakalpojums, bet vairākās situācijās iespējams atbalsts no valsts.
Lai visas šīs iniciatīvas būtu efektīvas, nepieciešama integrēta pieeja un koordinācija. Jāizveido vienota platforma, kurā vienuviet būtu pieejama informācija par pieaugušo izglītības kursiem, konsultācijām un iespējamo finansējumu. Šāda platforma varētu kalpot kā centrālais resurss gan izglītības piedāvātājiem, gan mācīties gribētājiem.
Vienlaikus jāstiprina sadarbība starp pašvaldībām, darba devējiem un izglītības iestādēm, lai izveidotu mērķtiecīgus un efektīvus piedāvājumus. Papildus tam jāievieš regulāra izvērtēšanas sistēma, kas, balstoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, ļautu novērtēt piedāvāto programmu efektivitāti un pilnveidot izglītības procesus.
Šāda saskaņota rīcība ne tikai veicinātu pieaugušo izglītības pieejamību un kritiskās domāšanas attīstību, bet arī mazinātu plaisu starp izglītības iespējām un sabiedrības vajadzībām, veidojot spēcīgāku, prasmīgāku un informētāku sabiedrību.
Aicinā noklausīties vebināra ierakstu https://youtu.be/qi9TyEYq0Ls un iedvesmoties jaunām idejām pieaugušo izglītības pilnveidošanai.
Vebinārs tiek rīkots Erasmus+ projektu „EPALE Nacionālais atbalsta dienests”,
“Ieinteresēto pušu iesaistīšana un sadarbība prasmju pilnveides ceļu īstenošanā
(“PartnerUP”)” un “Kritiskās domāšanas teorija pieaugušo izglītības praksē –
MIND” ietvaros.
Comentarios